Bezmaksas informatīvais tālrunis:80 700 008

Publikācijas

Uzņēmēja skatpunkts – Dimela Veta Latvija: Latvieši atšķirībā no igauņiem nav tik labi rēķinātāji, toties ir lojāli

Igauņu fermeri ir labi savu saimniecību ekonomisti, kuri turklāt ir atvērti inovācijām, ja vien saskata tajā ekonomisko lietderīgumu. Latvieši turpretī nav tik labi rēķinātāji, toties ir lojāli, intervijā portālam BNN norāda veterināro produktu un barības piedevu importētāja un izplatītāja ASDimela Veta Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Būdis.

Šobrīd pasaulē vērojama lielāko veterināro zāļu ražotāju koncernu apvienošanās un tirgus pārdale ietekmīgāko «spēlētāju» starpā. Starptautisko zīmolu reģionālajiem pārstāvjiem nopietni jārēķinās ar šo tendenci, jo divu ražotāju apvienošanās procesā tiek izvērtēti abu koncernu preču zīmju līdzšinējie izplatītāji. Notiek pamatīgs esošo partneru snieguma un reputācijas izvērtējums, saasinās cīņa par ekskluzīvām tiesībām izplatīt to vai citu zīmolu.

Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?

Nav viennozīmīgas atbildes – viss atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas un ar to saistītajām tautsaimniecības nozarēm. Ir nozares, kas piedzīvo lejupslīdi, ir tādas, kurām ekonomisti novēro augšupeju.

Dimela Veta Latvija ir starptautisku zīmolu veterināro produktu un barības piedevu importētājs un izplatītājs Latvijā – vairāk nekā pusi no produktu portfolio veido preces lauksaimniecības dzīvniekiem. Uzņēmuma apgrozījumu un ienākumus līdz ar to ietekmē notikumi piena lopkopībā. Kad piena cena ir «nīkulīga», tad dzīvnieku turētājs lemj: gotiņām būs jāiztiek ar ekonomiskās klases barību. Ja piena cena ir fermeriem patīkamā «augstumā» un stabila, kā tas ir šobrīd, tad jūtam, ka klienti iegādājas augstvērtīgus, inovatīvus produktus un cena nav noteicošais faktors. Uzņēmuma apgrozījums pēdējā gada laikā, salīdzot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 17%.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Dimela Veta Latvija ir 1992.gadā dibināts uzņēmums, kas šobrīd pēc uzņēmumaLursoft apkopotās informācijas ir vecākais un vadošais veterināro preču vairumtirgotājs Latvijā. Piederu pie tās paaudzes uzņēmējiem, tas ir, darba devējiem, kas vairāk sliecas piekrist bijušā ASV prezidenta Džona Kenedija ideoloģijai: «Neprasi valstij, ko tā tev spēj sniegt, pajautā sev, ko tu spēj dot savai valstij.» Katrs uzņēmums ir kā maza valsts – ar savu vadību, stratēģisko darbību un likumdošanu. Esmu radījis un nodrošinājis darbavietas vairāk nekā 30 cilvēkiem. Manuprāt, uzturot veiksmīgu biznesu, proti, maksājot darba algas saviem darbiniekiem, nodokļus un daloties savā pieredzē, tik pat lielā mērā labumu gūst arī mūsu valsts.

Domāju, ka izvēloties būt par uzņēmēju, neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas izvirzāmi tādi mērķi, kas, ņemot vērā attiecīgās nozares stiprās un vājās puses, būtu reāli sasniedzami. Savukārt jau tad, kad esi pieņēmis jaunus izaicinājumus un radis tiem atbilstošus risinājumus uzņēmuma pastāvēšanas un izaugsmes nodrošināšanai, tad jebkurš atbalsts no valsts – plānots vai negaidīts, ir patīkams pārsteigums, kas sniedz papildu motivāciju virzīties uz priekšu. Šāda attieksme jau ir daļa no tā, kas veido izcilu un konkurētspējīgu uzņēmumu.

Kā jūsu uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?

Esam specifisku preču, proti, veterināro produktu vairumtirgotāji, tāpēc uzņēmuma darbību vistiešāk regulē un ietekmē likumdošana gan saistībā ar veterināro zāļu apriti un reģistrēšanu, gan arī dzīvnieku barības apriti regulējošā likumdošana. Jāsaka, līdzšinējās prasības vienlaikus ir gan stingras, gan izpildāmas, jo akciju sabiedrībaDimela Veta Latvija gadu gaitā ir kļuvusi par sadarbības partneri vairāk nekā 25 starptautiski atzītiem zīmoliem.

Uzskatu, ka vairāk par normatīvo aktu bāzi, uzņēmuma turpmāko attīstību ietekmēs Latvijas lauksaimniecības nozares augšupeja, jo vairāk nekā 70% no uzņēmuma apgrozījuma veido līdzekļi un veterinārās zāles produktīvo lauksaimniecības dzīvnieku ārstēšanai un slimību profilaksei.

Šī gada maija vidū esam kļuvuši par Francijas uzņēmuma Medria ražotā inovatīva produkta – precīza govs dzemdību brīža noteikšanas sistēmas, izplatītājiem Latvijā. Vai Latvijā līdzīgi kā Eiropā jaunās sistēmas lietotāju skaits tuvākajos gados būs mērāms tūkstošos, atkarīgs no lauksaimniecības tirgus attīstības dinamikas.

Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?

Akciju sabiedrība Dimela Veta Latvija ietilpst Dimela Group uzņēmumu sastāvā, kas apvieno trīs veterināro preču vairumtirgotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Runājot par Baltijas tirgus iekšējām atšķirībām, Igaunijas tirgum jau izsenis raksturīgas skaitliski lielas un gudri pārvaldītas piena fermas. Fermeri, ja tā var teikt, ir labi savu saimniecību ekonomisti, kas spēj precīzi nosaukt katra dzīvnieka uzturēšanas izmaksas un atdevi no ieguldījumiem. Igauņi saimniecību uztver kā sistēmu, kurā iesaistītie speciālisti, tostarp medikamentu un barības piegādātāji, darbojas vienoti saimnieka izvirzīto mērķu sasniegšanai. Turklāt atvērti jebkurai jaunai inovācijai, ja vien saskata tajā ekonomisko lietderīgumu.

Latvieši nav tik labi rēķinātāji, toties ir lojāli. Ja esi vienmēr bijis godīgs, pretimnākošs, neskopojies ar konsultatīvas dabas padomiem krīzes situācijās, tad sadarbība ir ilgstoša un noturīga.

Kas ir nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?

Pozitīvi ir tas, ka ar veterināro preču tirdzniecību cieši saistītā lauksaimniecība nav stagnējoša, bet tieši pretēji – nozare ar izaugsmes potenciālu.

Veterināro preču vairumtirgotāja spēkos ir vai nu bremzēt, vai stimulēt nozares attīstību. Regulāri tiekoties ar starptautisku zīmolu ražotājiem no veterinārijas nozares aprindām, mums ir liela priekšrocība pirmajiem iepazīt jauninājumus, pārliecināt ārvalstu ražotājus par Latvijas tirgus gatavību jaunākās paaudzes izgudrojumu ieviešanai un kļūt par to izplatītājiem.

Liels satricinājums uzņēmumam varētu būt vienīgi situācija, ja ģeopolitisku apstākļu, ekonomisku sankciju vai plašu bīstamu epidēmiju dēļ Latvijas lopkopji būtu spiesti likvidēt savus ganāmpulkus. Tad gan veterināro preču bizness būtu apdraudēts.

Vai izjūtat kvalificēta darbaspēka trūkumu?

Veterināro zāļu un barības piedevu sektorā ļoti liela nozīme ir konsultatīvajai tirdzniecībai. Lai veiksmīgi nodarbotos ar šīs kategorijas produktu pārdošanu, ir jāpārzina dzīvnieku fizioloģija un ēdināšanas pamatprincipi. Kvalificēts darbaspēks mūsu izpratnē ir tāds, kam piemīt gan tirgotāja talants, gan veterinārmedicīnas zināšanas un vēlme pastāvīgi pilnveidoties.

Ir labi pārdevēji un izcili veterinārārsti, bet tādu «divi – vienā» speciālistu pārpilnība Latvijā nav novērota.

Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?

Veterināro preču vairumtirdzniecībai nav iemesla nīkuļot, ja lauksaimniecības nozare attīstās. Visai drīz notiks nopietns pagrieziena punkts: kad tiks atceltas piena kvotas, izteikti diferencēsies piena cena pēc kvalitātes un «triumfēs» kvalitatīvs un bioloģiskajā lopkopībā ražots piens. Latvijā ir augsts bioloģisko saimniecību īpatsvars Eiropas Savienībā. Saimniecību pietiek, atbilstošu zināšanu par bioloģisko ganāmpulku turēšanu, ēdināšanu un ārstēšanu gan trūkst.

Domāju, ka arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, sekojot globālā tirgus pieprasījumam un tendencēm, ar laiku topošajiem veterinārārstiem piedāvās mācību programmas, kurās varēs apgūt ne tikai konvenciālās, bet arī alternatīvas ārstēšanas paņēmienus, kas piemēroti bioloģiskajām saimniecībām: homeopātija, fitoterapija, apiterapija un citi.

Mūsdienīgas zināšanas savukārt «iet roku rokā» ar inovatīviem jaunākās paaudzes veterinārajiem medikamentiem un ierīcēm. Esam mērķtiecīgi virzījuši Latvijas tirgū alternatīvus dzīvnieku slimību ārstēšanas līdzekļus, kas jau šobrīd atspoguļojas statistikas skaitļos un mums liekas, ka sabiedrisko domu esam iekustinājuši veselīgākas saimniekošanas virzienā.